Grauzēju kārtas dzimta. Pieder vidēja lieluma vai lieli grauzēji, kā ķermeņa pamatgarums visbiežāk 30–65 cm ietvaros, bet svars 0,8–10 kg. Dukni, žurkveidīga izskata zīdītāji ar dažāda garuma asti, kas pielāgojušies dzīvei gan uz sauszemes, gan kokos. Izteikti dominē mitrājiem un ūdeņu piekrastēm piesaistītas sugas. Nekad nav sastopamas sausos apvidos. Neparasta pazīme ir dažu sugu spēja nomest asti, ja plēsējs dzīvnieku aiz tās ir sagrābis. Tomēr šāda iespēja pastāv tikai vienreiz, jo aste turpmāk neataug. Apmatojums tumšās krāsās, bieži pinkains vai izspūris, vēderpusē gaišāks, dažām sugām papildus ir aizsargājoši dzeloņi. Daudzās ģintīs raksturīgas priekškājas ar labi attīstītiem pirkstiem, spēj veikt relatīvi sarežģītas manipulācijas. Tipiski augēdāji – gandrīz visas sugas pārtiek tikai no augu barības.
Pēc ģeogrāfiskās pamatizplatības Dienvidamerikas un Centrālamerikas (Karību) reģiona grauzēji mitrājos, vairāki atzari evolūcijā izzuduši. Nodala 26 ģintis un ap 80 sugas. Latvijā savvaļā vietējo sugu nav; šad tad īslaicīgi varētu būt sastopama viena ieviesta suga.
